Maternitātes pabalsts

Maternitātes pabalstu var saņemt sieviete, kura ir darba ņēmēja vai pašnodarbinātā, kura grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma dēļ zaudē ienākumus un kurai ārsts izsniedzis dabnespējas lapu B.

Atsevišķos gadījumos arī sieviete, kura nav nodarbināta pabalsta piešķiršanas dienā, var saņemt maternitātes pabalstu, ja:

• zaudējusi darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusu ne agrāk kā 60 dienas pirms grūtniecības atvaļinājuma sākuma datuma,
• zaudējusi darba ņēmēja statusu sakarā ar uzņēmuma likvidāciju 210 dienas pirms grūtniecības atvaļinājuma sākuma datuma.

Tiesības turpināt saņemt piešķirto maternitātes pabalstu ir arī tad, ja darba ņēmējas vai pašnodarbinātās statuss zaudēts grūtniecības vai dzemdību atvaļinājuma (maternitātes pabalsta saņemšanas) laikā.

Bērna tēvs vai cita persona, kas jaundzimušo faktiski kopj mājās, var saņemt maternitātes pabalstu:

• līdz pēcdzemdību perioda 42.dienai, ja māte pēcdzemdību sākuma posmā nevar bērnu kopt slimības, traumas vai citu ar veselības stāvokli saistītu iemeslu dēļ,
• līdz bērna 70. dzīves dienai, ja bērna māte ir atteikusies no bērna kopšanas, mirusi dzemdībās vai laika posmā līdz 42. pēcdzemdību dienai, kā arī, ja bērns ir atradenis.

Ievērībai!

Ja maternitātes pabalsts ir piešķirts, tad to var saņemt tikai tad, ja tā saņemšanas laikā negūst ienākumus , t.sk. autoratlīdzību.

Vienīgais izņēmums ir, ja pašnodarbināta persona ir reģistrējusi Valsts ieņēmumu dienestā  saimniecisko darbību, viņa ienākumi mēnesī nesasniedz minimālo algu un pašnodarbinātais pats veic valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas vispārējā režīmā. 

Tiesības saņemt maternitātes pabalstu ir personām, par kurām ir veiktas vai  bija jāveic obligātās iemaksas maternitātes apdrošināšanai:

• ne mazāk kā 3 mēnešus pēdējo 6 mēnešu periodā pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums (grūtniecības atvaļinājuma pirmā dienai, no kuras tiek izsniegta darbnespējas lapa B) vai
• ne mazāk kā 6 mēnešus pēdējo 24 mēnešu laikā.

Nosakot maternitātes pabalsta apmēru ņem vērā pieprasītājai aprēķināto vidējo apdrošināšanas iemaksu algu.

Kalendāra dienas vidējo apdrošināšanas iemaksu algu aprēķina: 

Darba ņēmējai par 12 mēnešu periodu, kas beidzies divus mēnešus pirms mēneša, kurā sācies grūtniecības atvaļinājums:

Pašnodarbinātajai, atbilstoši faktiski veiktajām iemaksām, par pēdējo 12 mēnešu periodu, kas beidzas vienu ceturksni (3 mēnešus) pirms tā ceturkšņa, kurā sācies grūtniecības atvaļinājums.

Kalendāra dienas vidējo algu aprēķina pēc formulas:

Vd = (A1+A2+…+A12) : D

Vd – kalendāra dienas vidējā apdrošināšanas iemaksu alga

A1, A2 + A12 – apdrošināšanas iemaksu algas summa

D – kalendāra dienu skaits

Ja 12 mēnešu perioda daļā, par kuru jāaprēķina vidējā apdrošināšanas iemaksu alga, persona atradusies:

• bērna kopšanas atvaļinājumā,
• bezalgas atvaļinājumā, ko piešķir sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu,
• bērna tēvam piešķirtajā atvaļinājumā,
• grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā,
• bijusi pārejoša darbnespēja,
• saņemts dīkstāves pabalsts, dīkstāves palīdzības pabalsts vai vecāku pabalsta turpinājums,

tad, aprēķinot vidējo algu,  minētās dienas tiek izslēgtas no kalendāro dienu skaita.

Ja visā 12 mēnešu periodā ienākumi nav bijuši minēto iemeslu dēļ, vidējo algu aprēķina par iepriekšējiem 12 kalendāra mēnešiem pirms atvaļinājumu un pārejošas darbnespējas periodiem, proti, no ienākumiem, kas pirms šiem periodiem ir gūti strādājot vai veicot obligātās iemaksas kā pašnodarbinātajam. Šādā gadījumā ir paredzēta iespēja vidējo iemaksu algu noteikt par 12 mēnešu periodu pirms minēto attaisnojošo periodu iestāšanās.

Savukārt, ja 12 mēnešu periodā kādus mēnešus nav darba ienākumu tāpēc, ka persona nav bijusi darba ņēmēja statusā, nav veikusi obligātās iemaksas kā pašnodarbinātais vai atradusies atvaļinājumā bez darba algas saglabāšanas, vidējo algu par šo periodu nosaka 70% apmērā no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī.

Pabalstu piešķir 80 % apmērā no pabalsta pieprasītāja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.

Pabalstu izmaksā divās daļās - pirms un pēc dzemdībām.

Pirmā daļa tiek maksāta par grūtniecības atvaļinājuma 56 vai 70 kalendāra dienām. Pabalstu par 70 kalendārajām dienām maksā topošajai mātei, kurai sakarā ar grūtniecību medicīniskā aprūpe ārstnieciski profilaktiskajā iestādē uzsākta līdz 12. grūtniecības nedēļai un turpināta visu grūtniecības laiku.

Otro daļu, par 56 vai 70 kalendārajām dienām, maksā pēc bērna piedzimšanas.

Par 70 dienām pabalstu var saņemt, ja:

• grūtniecības, dzemdību vai pēcdzemdību laikā mātei ir bijuši veselības sarežģījumi,
• piedzimuši divi vai vairāki mazuļi.

Lielākais laika periods, par kuru kopumā var saņemt maternitātes pabalstu, ir 140 dienas.

Ja ir bijušas priekšlaicīgas dzemdības un bērns piedzimis pirms grūtniecības atvaļinājuma sākuma, maternitātes pabalstu piešķir pēc tādiem pašiem noteikumiem kā vispārējā gadījumā, ne mazāk kā par 112 kalendāra dienām.

Pabalstu pārskaita uz  pabalsta saņēmēja Latvijas Republikas kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas (PNS) kontu.

Ja pabalsts piešķirts saskaņā ar Latvijas noslēgtu starpvalstu līgumu sociālās drošības jomā vai Regulas nosacījumiem un pabalsta saņēmēja dzīvesvieta ir ES/EEZ dalībvalstī vai līgumvalstī, tad pabalsts var tikt pārskaitīts uz attiecīgās ārvalsts kredītiestādes kontu.

Ja vienlaikus ir tiesības uz maternitātes pabalstu un bezdarbnieka pabalstu, tad šajā laikā izmaksā maternitātes pabalstu.

Kā aprēķina uz izmaksā maternitātes pabalstu

1.piemērs

Grūtniecības atvaļinājuma pirmā diena (DNL B 1.diena) -  2024.gada 10.jūnijs

1.Aprēķina vidējo apdrošināšanas iemaksu algu

Ja vidējās algas aprēķina periodā kādu laiku nav bijis darba ienākumu tāpēc, ka persona nav bijusi darba ņēmējs vai pašnodarbinātais, kā arī, ja persona bijusi atvaļinājumā bez darba algas saglabāšanas, šos “tukšos” mēnešus aizstāj attiecīgi ar 70% no vidējās iemaksu algas valstī.

Vidējo algu aprēķina:

(852,28+852,28+852,28+700+950+800+700+800+800+700+950/335 = 26,74 eiro dienā

2. Aprēķina pabalsta apmēru

80% no 26,74 eiro = 21,39 eiro dienā

 3. Pabalstu izmaksā

Aprēķināto pabalsta apmēru reizina ar darbnespējas lapā norādīto dienu skaitu.

Piemēram, ja darbnespējas lapa B sakarā ar grūtniecību izsniegta par 70 kalendārajām dienām, tad

21,39 eiro x 70 dienas = 1497,30 eiro (maternitātes pabalsts par grūtniecības atvaļinājuma periodu)  

Ja dzemdību atvaļinājums tiek noteikts 56 kalendārās dienas, tad otro maternitātes pabalsta daļu izmaksās pēc dzemdībām: 21,39 eiro x 56 dienas = 1197,84 eiro

***

2.piemērs

Grūtniecības atvaļinājuma pirmā diena (DNL B 1.diena) -  2024.gada 10.jūnijs

1. Aprēķina vidējo apdrošināšanas iemaksu algu

Ja vidējās algas aprēķina perioda daļā apdrošināšanas iemaksu alga nav bijusi bērna kopšanas atvaļinājuma, pārejošas darbnespējas (DNL B) dēļ, vidējo apdrošināšanas iemaksu algu nosaka, attiecīgajā periodā neieskaitot minētās dienas.

Vidējo algu aprēķina:

(700+950+800+700+800+800+700+950/244 = 26,23 eiro dienā

2. Aprēķina pabalsta apmēru

80% no 26,23 eiro = 20,98 eiro dienā

 3. Pabalstu izmaksā

Aprēķināto pabalsta apmēru reizina ar darbnespējas lapā norādīto dienu skaitu.

Piemēram, ja darbnespējas lapa B sakarā ar grūtniecību izsniegta par 70 kalendārajām dienām, tad

20,98 eiro x 70 dienas = 1468,60eiro (maternitātes pabalsts par grūtniecības atvaļinājuma periodu) 

Ja dzemdību atvaļinājums tiek noteikts 56 kalendārās dienas, tad otro maternitātes pabalsta daļu izmaksās pēc dzemdībām:

20,98 eiro x 56 dienas = 1174,88 eiro

***

Piemēri par kvalifikācijas periodu, tiesību noteikšanai

Kas veido kvalifikācijas periodu?

Minimālais sociālās apdrošināšanas periods jeb kvalifikācijas periods ir laika posms, kurā cilvēks ir bijis darba ņēmējs vai pašnodarbinātais  un ir veiktas sociālās iemaksas maternitātes apdrošināšanai. Kvalifikācijas periodā ieskaita arī nepilni nostrādātus mēnešus. Trīs vai seši apdrošināšanas iemaksu mēneši, kuri tiek ņemti vērā kvalifikācijas perioda noteikšanai, var arī nebūt pēc kārtas.

Kvalifikācijas periodā, neatkarīgi no obligāto iemaksu veikšanas ieskaita arī laiku, kurā cilvēks, būdams darba ņēmējs vai pašnodarbinātais, noteiktajā 6 mēnešu vai 24 mēnešu periodā ir:

• atradies grūtniecības vai dzemdību atvaļinājumā,
• bērna kopšanas atvaļinājumā,
• atvaļinājumā bērna tēvam, 
• bijusi pārejoša darbnespēja,
• saņēmis dīkstāves pabalstu, dīkstāves palīdzības pabalstu vai vecāku pabalsta turpinājumu.

Tāpat arī kvalifikācijas perioda noteikšanai ņem vērā citās valstīs reģistrētos apdrošināšanas periodus, ja cilvēks likumā noteiktajā kvalifikācijas periodā nav bijis nodarbināts Latvijā, bet ir bijis nodarbināts kādā no ES/EEZ dalībvalstīm vai Šveicē. Nosakot tiesības uz maternitātes pabalstu, tiek ņemti vērā arī Krievijā un Ukrainā uzkrātie apdrošināšanas periodi.

1. piemērs

Annai grūtniecības atvaļinājuma pirmā diena ir 2.septembris. Anna tikai nesen uzsāka savas darba gaitas, bija nostrādājusi 2 mēnešus un darba attiecības tika pārtrauktas 1.augustā. Tātad šajā gadījumā Annai būtu tiesības uz maternitātes pabalstu, jo darba ņēmēja statuss zaudēts 60 dienās pirms grūtniecības atvaļinājuma. Taču viņai nav maternitātes pabalsta piešķiršanai nepieciešamais kvalifikācijas periods, tāpēc Annai nebūs tiesības saņemt maternitātes pabalstu.

2.piemērs

Marta ir darba ņēmēja un pusotru gadu atradās bērna kopšanas atvaļinājumā. Pēc šī atvaļinājuma, 15.jūlijā, viņa atsāk strādāt. Marta ir otrā bērna gaidībās. No 18.septembra viņa dodas grūtniecības atvaļinājumā un pieprasa maternitātes pabalstu. Tā kā atrašanās bērna kopšanas atvaļinājumā veido kvalifikācijas periodu, tad Martai ir tiesības uz maternitātes pabalstu par gaidāmo bērnu.

***

Tiesības uz maternitātes pabalstu, ja esmu pašnodarbināta persona

Pašnodarbinātai personai, nosakot tiesības uz maternitātes pabalstu (par grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laiku), tiek vērtēts vai faktiski ir veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI)  maternitātes apdrošināšanai tajā kalendāra gada ceturksnī, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums (izsniegta darbnespējas lapa B), vai arī iepriekšējā ceturksnī pirms ceturkšņa, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums un vai ir veiktas VSAOI maternitātes apdrošināšanai ne mazāk kā trīs mēnešus pēdējo sešu mēnešu periodā pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums, vai veiktas ne mazāk kā sešus mēnešus pēdējo 24 mēnešu periodā pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums.

Ja VSAOI tiek veiktas 31,07% apmērā, tad persona ir pakļauta maternitātes apdrošināšanai. Savukārt, ja VSAOI tiek veiktas tikai 10% apmērā, tas nozīmē, ka šajā periodā persona ir pakļauta tikai pensiju apdrošināšanai un veiktās VSAOI nedod tiesības saņemt maternitātes pabalstu.

• Vecāku pabalsts;
• Bērna kopšanas pabalsts;
• Paternitātes pabalsts;
• Ģimenes valsts pabalsts;
• Bērna piedzimšanas pabalsts