Vecuma pensijas piešķiršana un izmaksāšana

Tiesības saņemt  vecuma pensiju ir Latvijā, Eiropas Savienības dalībvalstī vai valstī, ar kuru Latvijai ir noslēgts līgums sociālās drosības jomā, dzīvojošām personām, kuras bijušas pakļautas valsts obligātajai pensiju apdrošināšanai un sasniegušas likumā noteikto pensijas piešķiršanas vecumu.

No 2023.gada 17.jūnija tiesības uz vecuma pensiju ir arī trešajās valstīs dzīvojošajiem. Šo personu iesniegumu un dokumentus pensijas piešķiršanai, kas iesniegti līdz 2023.gada 31.oktobrim, VSAA izskatīs no 2023.gada 1.novembra un pensiju piešķirs no pieprasīšanas dienas, bet ne agrāk kā no 2023.gada 17.jūnija.

Pensijas vecums pakāpeniski tiek paaugstināts,  līdz 2025.gada 1.janvārī tas būs 65 gadi. Tabula ar pensionēšanās vecumiem pa gadiem

Lai rastos tiesības uz pensiju, ir nepieciešams apdrošināšanas stāžs, kurš pašlaik ir 15 gadi, bet no 2025.gada 1.janvāra tas būs jau 20 gadi.

Vecuma pensiju var saņemt arī priekšlaicīgi - divus gadus pirms likumā noteiktā pensijas vecuma sasniegšanas un apdrošināšanas stāžam jābūt ne mazākam par 30 gadiem.  Tabula ar priekšlaicīgās pensionēšanās vecumiem

• Vecuma pensija priekšlaicīgi tiek piešķirta uz mūžu, līdz ar to, sasniedzot noteikto pensijas vecumu, pensija būs tā pati priekšlaicīgi piešķirtā vecuma pensija, mainīsies tikai tās izmaksas nosacījumi;
• Pēc vecuma pensijas priekšlaicīgi piešķiršanas tiek ierobežota iespēja saņemt bezdarbnieka pabalstu un invaliditātes pensiju, kā arī par piešķirtās pensijas apmēru tiek samazināts piešķirtās apdrošināšanas atlīdzības apmērs.

Tiesības pensionēties agrāk ir arī:

• Bērna vecākam vai aizbildnim, kura apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 25 gadiem, piecus gadus ātrāk var pieprasīt vecuma pensiju, ja laika periodā, līdz bērns sasniedzis 18 gadu vecumu:
  • ne mazāk kā astoņus gadus ir aprūpējis piecus vai vairāk bērnus;
  • vai aprūpējis bērnu, kurš normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā vismaz astoņus gadus ir bijis atzīts par bērnu ar invaliditāti; Tabula ar pensionēšanās vecumiem pa gadiem

• sievietēm, kuras līdz astoņu gadu vecumam izaudzinājušas piecus vai vairāk bērnus vai bērnu ar invaliditāti, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 20 gadiem; Tabula ar pensionēšanās vecumiem pa gadiem

Pieprasot vecuma pensiju kā bērna invalīda vecākam papildus jāiesniedz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinums par bērna invaliditāti līdz 18 gadu vecumam. Papildus VSAA var pieprasīt dokumentus, kas apliecina bērna dzimšanu un aprūpi likumā noteiktajā periodā, ja dokumenti nav aģentūras rīcībā vai esošā informācija rada šaubas par bērna atrašanos vecāku aprūpē. Šādu tiesību nav personai, kurai atņemtas aprūpes vai aizgādības tiesības vai kura atcelta no aizbildņa pienākumu pildīšanas nekārtīgas šo pienākumu izpildīšanas dēļ.

• Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem ir tiesības vecuma pensiju pieprasīt piecus gadus pirms likumā noteiktā vecuma sasniegšanas, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 15 gadiem; Tabula ar pensionēšanās vecumiem pa gadiem

Papildus iesniegumam jāiesniedz dokumentu, kas apliecina Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieka statusu, ja nepieciešamā informācija jau nav VSAA rīcībā.

• liliputiem, punduriem un neredzīgiem ar apdrošināšanas stāžu ne mazāku par 15 gadiem sievietēm un 20 gadiem vīriešiem; Tabulas ar pensionēšanās vecumiem pa gadiem sievietēm un vīriešiem

Papildus iesniegumam jāiesniedz ārsta speciālista (endokrinologa) slēdziens, ka anatomiskā defekta, t. i., maza auguma (sievietēm augums ne lielāks par 120 cm un vīriešiem ne lielāks par 130 cm) cēlonis ir slimība (hipofizārais nanisms), kuras dēļ personai ir funkcionāli traucējumi, ja vecuma pensiju pieprasa liliputs vai punduris un ārsta speciālista (oftalmologa) slēdziens, ka persona ir neredzīga, ja pensiju pieprasa neredzīga persona.

• personām, kuras līdz 1996.gadam ir strādājušas sevišķi kaitīgos un sevišķi smagos darba apstākļos (1.saraksts), ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 15 gadiem sievietēm un 20 gadiem vīriešiem, ja vismaz ceturtā daļa no tiem nostrādāti šajos darbos; Tabula ar pensionēšanās vecumiem pa gadiem sievietēm un vīriešiem
• personām, kuras līdz 1996.gadam ir strādājušas kaitīgos un smagos darba apstākļos (2.saraksts), ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 20 gadiem sievietēm un 25 gadiem vīriešiem, ja vismaz ceturtā daļa no tiem nostrādāti šajos darbos. Tabula ar pensionēšanās vecumiem pa gadiem sievietēm un vīriešiem

Ražotnes, cehi, profesijas un amati darbos, kas dod tiesības uz vecuma pensiju ar atvieglotiem noteikumiem
Ražotnes, cehi, profesijas un amati darbos, kas dod tiesības uz vecuma pensiju ar atvieglotiem noteikumiem krievu valodā

Kārtība, kādā piemērojami ar PSRS Ministru Padomes 1956. gada 22. augusta lēmumu nr.1173 apstiprinātie ražotņu, cehu, profesiju un amatu saraksti, darbs kuros dod tiesības uz valsts pensiju ar atvieglotiem noteikumiem un atvieglotos apmēros.
Kārtība, kādā piemērojami ar PSRS Ministru Padomes 1956. gada 22. augusta lēmumu nr.1173 apstiprinātie ražotņu, cehu, profesiju un amatu saraksti (krievu valodā), darbs kuros dod tiesības uz valsts pensiju ar atvieglotiem noteikumiem un atvieglotos apmēros (krievu valodā)

• Politiski represētajām personām ir tiesības pieprasīt vecuma pensiju piecus gadus ātrāk, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem; Tabula ar pensionēšanās vecumiem pa gadiem
• sievietēm ar invaliditāti uz mūžu ar apdrošināšanas stāžu ne mazāku par 20 gadiem. Tabula ar pensionēšanās vecumiem pa gadiem

Pensiju piešķir ar dienu, kad radušās tiesības uz pensiju, taču ne agrāk kā sešus mēnešus pirms pensijas pieprasījuma un pensijas piešķiršanai nepieciešamo dokumentu iesniegšanas dienas.

Apdrošināšanas stāžs

Apdrošināšanas stāžu līdz 1995.gada 31.decembrim veido darba un tam pielīdzinātie periodi, kas uzkrāti līdz 1995.gada 31.decembrim un pierādīti ar dokumentiem. Tabula par apdrošināšanas stāžu un dokumentiem

Prasības dokumentiem ir noteiktas 2002.gada 23.aprīļa Ministru kabineta noteikumos Nr.165 „Apdrošināšanas periodu pierādīšanas, aprēķināšanas un uzskaites kārtība”   un 2016.gada 5.jūlija Ministru Kabineta noteikumos Nr.427 „Noteikumi par valsts pensijas piešķiršanas, pārrēķināšanas un izmaksas nosacījumiem un kārtību”.

Ja personas, kuras dzīvo trešajā valstī, t.i. valstī, kura nav ES dalībvalsts, EEZ valsts, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (izņemot tās aizjūras teritorijas) vai Šveices Konfederācija vēlas apdrošināšanas stāžu apliecinošos dokumentus VSAA atsūtīt pa pastu, tad oriģinālo dokumentu kopijām ir jābūt apstiprinātām un apliecinātām. Dokumentu kopijas uzskatāmas par apstiprinātām un apliecinātām, ja tās atbilst Dokumentu legalizācijas likuma prasībām.

Ja publisks dokuments ir izsniegts ārvalstī, kura

•  ir 1961.gada 5.oktobra Hāgas konvencijas par ārvalstu publisko dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu dalībvalsts, dokumentam nepieciešams apliecinājums (apostille) atbilstoši šai konvencijai;
• nav 1961.gada 5.oktobra Hāgas konvencijas par ārvalstu publisko dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu dalībvalsts, to legalizē kārtībā, kuru nosaka Ministru kabinets. Proti, dokumentam ir jābūt izdevējvalsts kompetentās iestādes apliecinājumam un tad jālegalizē Latvijas Ārlietu Ministrijas Konsulārajā departamentā.

Sākot ar 1996. gada 1.janvāri apdrošināšanas stāžu nosaka ņemot vērā periodus, kuros ir veiktas vai bija jāveic valsts sociālās apdrošināsanas obligātās iemaksas. 

Personām, kurām apdrošināšanas stāžs ir  pirms 1996.gada pensijas mēneša apmēru  aprēķina pēc formulas: P= (Ks + K) / G: 12 

Pensijas sākuma kapitālu ( Ks) aprēķina pēc formulas:
Ks=Vi x As x 0,2 x 12
Ks – sākuma kapitāls;
As – apdrošināšanas stāža pilno gadu skaits par periodu līdz 1995.gadam (ieskaitot);
Vi – apdrošinātās personas 48 mēnešu vidējā apdrošināšanas iemaksu alga (aktualizēta) par laika periodu no 1996.gada līdz 1999.gadam (ieskaitot). Ja šajā periodā apdrošināšanas iemaksas ir veiktas mazāk par 48 mēnešiem, vidējā apdrošināšanas iemaksu alga tiek noteikta, dalot apdrošināšanas iemaksu algu summu ar 48.

Ja apdrošināšanas stāžs sākas pēc 1996. gada 1. janvāra, vecuma pensijas mēneša apmēru aprēķina  pēc formulas: P = K/G : 12

P – mēneša pensija;
K – apdrošinātās personas pensijas kapitāls, kas reģistrēts  personas kontā un  aktualizēts Ministru kabineta 2007.gada 27.marta noteikumus Nr.205 „Apdrošināšanas iemaksu algas indeksa aprēķināšanas un vecuma pensijas kapitāla aktualizācijas kārtība” noteiktajā kārtībā, ņemot vērā ikgadējos apdrošināšanas iemaksu algas indeksus. Ja persona izvēlas  savu uzkrāto fondēto pensijas kapitālu pievienot pensiju 1. līmenim, pensijas kapitālam (K) pievieno arī fondētās pensijas kapitālu.

Pensijas kapitāla aktualizācija 2022.gadā
Pensijas kapitāla aktualizācija 2023.gadā

G – laika posms (gados), par kuru no pensijas piešķiršanas gada tiek plānota vecuma pensijas izmaksa.

Personām, kurām aprēķinātā vecuma pensija ir mazāka par noteikto minimālo pensijas apmēru, tā tiek paaugstināta līdz minimālajam apmēram, piemērojot attiecīgo koeficientu atbilstoši stāža gadiem.

Tabula par vecuma pensijas minimālajiem apmēriem no 2024.gada 1.janvāra
Tabula par vecuma pensijas minimālajiem apmēriem no 2025.gada 1.janvāra

Vecuma pensiju piešķir un aprēķina saskaņā ar likumu ”Par valsts pensijām”.

Piemaksa pie pensijas

Piemaksu piešķir, ja ir izpildījušies visi šie nosacījumi:

• vecuma pensija ir piešķirta invaliditātes pensijas vietā;
• pie invaliditātes pensijas bija piešķirta piemaksa par apdrošināšanas stāžu līdz 1995.gada 31.decembrim;
• personai noteikta invaliditāte arī pēc vecuma pensijas piešķiršanas.

No 2006.gada 1.janvāra līdz 2011.gada 31.decembrim Latvijā dzīvojošiem vecuma pensijas saņēmējiem par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim un tika ņemts vērā, piešķirot (pārrēķinot) pensiju, piešķīra piemaksu par katru apdrošināšanas stāža gadu.

Šobrīd piemaksu piešķir Latvijā, Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīs, Šveicē, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē un Gērnsijā dzīvojošiem vecuma un invaliditātes pensijas saņēmējiem.

No 2024.gada 1.janvāra Latvijas vecuma un invaliditātes pensijām, kas piešķirtas laikposmā no 2012.gada 1.janvāra līdz 2014.gada 31.decembrim tiek piešķirta piemaksa par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim un ņemts vērā pensijas aprēķinā. No 2025.gada 1.janvāra – pensijām, kas piešķirtas laikposmā no 2015.gada 1.janvāra līdz 2017.gada 31.decembrim. Arī turpmāk paredzēts piemaksu piešķirt katru gadu pensijām piešķirtām attiecīgā laikposmā.

2024.gada 1.oktobrī piemaksas apmērs pie vecuma pensijas par vienu apdrošināšanas stāža gadu līdz 1995.gada 31.decembrim ir noteikts:

• 1,62 eiro(1,52x1,0654) apmērā par katru apdrošināšanas stāža gadu līdz 1995.gada 31.decembrim;
• 2,43 eiro (2,28x1,0654)  apmērā par katru apdrošināšanas stāža gadu līdz 1995.gada 31.decembrim, ja vecuma pensija piešķirta līdz 1996.gada 31.decembrim vai arī invaliditātes pensija piešķirta un vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamais vecuma sasniegts līdz 1996.gada 31.decembrim.

Pensiju indeksācija

2024.gada 1.oktobrī pārskatāmas vecuma, invaliditātes, izdienas, apgādnieka zaudējuma pensijas un apdrošināšanas atlīdzības, kuras piešķirtas (pārrēķinātas) līdz 2024.gada 30.septembrim un kuru apmērs nepārsniedz 683 eiro, bet pensijas un apdrošināšanas atlīdzības, kuru apmērs pārsniedz 683 eiro, pārskata tikai tās daļas apmēru – 683 eiro.

2024.gada 1.oktobrī vecuma pensiju indeksācijā tiks piemēroti dažādi indeksi, kas atkarīgi no cilvēka uzkrātā apdrošināšanas stāža. Vecuma pensiju indeksācijā bez faktiskā patēriņa cenu indeksa ņems vērā arī daļu no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem. Ja apdrošināšanas stāžs ir:

• līdz 29 gadiem, tad 50% no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem;
• no 30 līdz 39 gadiem, kā arī, ja pensija piešķirta par darbu kaitīgos un smagos vai sevišķi kaitīgos un sevišķi smagos darba apstākļos, – 60%;
• no 40 līdz 44 gadiem – 70%;
• 45 gadi un vairāk – 80%.

Tādējādi personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir:

• līdz 29 gadiem, vecuma pensijas pārskatīšanā piemēros indeksu 1,0654;
• no 30 līdz 39 gadiem – piemēros indeksu 1,0771;
• no 40 līdz 44 gadiem – indekss būs 1,0887;
• 45 un vairāk gadu – piemēros indeksu 1,1004.

Politiski represētajām personām, I grupas invalīdiem un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem pensijas pārskatāmas, neatkarīgi no to apmēra. Indeksējamā pensijas apmērā netiek iekļauta piemaksa pie valsts pensijas.

2024.gada 1.oktobrī pārskatāmām invaliditātes, izdienas un apgādnieka zaudējuma pensijām, kā arī apdrošināšanas atlīdzībām arī piemēro indeksu 1,0654.

2024.gada 1.oktobrī pārskatāmi piemaksas apmēri par vienu apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim, piemērojot indeksu 1,0654.

Pensiju pēc tā saņēmēja izvēles VSAA pārskaita personas Latvijas kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas (PNS) kontā vai piegādā pensijas saņēmēja dzīvesvietā. Pensijas piegādi  dzīvesvietā  nodrošina VAS Latvijas pasts par  maksu – 2,39 euro, ko VSAA ietur no izmaksājmās pensijas. Piemaksu pie pensijas par apdrošināšanas stāžu līdz 1995.gada 31.decembrim izmaksā piešķirtajā apmērā vienlaicīgi ar vecuma pensiju.

Priekšlaicīgās vecuma pensijas izmaksai ir noteikti ierobežojumi līdz noteiktā pensijas vecuma sasniegšanai:

• Nestrādājošam personām izmaksā 50% no piešķirtā pensijas apmēra;
• personām, kad tās kļuvušas par obligāti sociāli apdrošināmajām personām (darba ņēmējiem vai pašnodarbinātajiem), pensiju neizmaksā.

No summas, kuru veido vecuma pensija un piemaksa, ietur ienākuma nodokli saskaņā ar likuma Par iedzīvotāju ienākuma nodokli 3.panta trešās daļas 14.punktu, 8.panta trešās daļas 10.punktu, 12.panta 5.daļu, 13.pantu.

Ja pensijas saņēmējs izbrauc uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs, Latvijas Republikā piešķirto pensiju var turpināt pārskaitīt uz personas kontu Latvijā vai uz personas ārvalsts bankas vai kredītiestādes kontu, kurā var ieskaitīt maksājumu euro valūtā  (ja Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr.883/2004 par sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinēšanu vai Latvijas Republikas noslēgtajos starptautiskajos līgumos nav noteikts citādi). Šo procesu nosaka 2009.gada 22.decembra Ministru Kabineta noteikumi Nr.542 „Latvijas Republikā piešķirto valsts pensiju izmaksas kārtība personām pēc izbraukšanas uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs”

Pirms izbraukšanas nepieciešams vērsties VSAA nodaļā, kur:

• jāuzrāda personu apliecinošs dokuments;
• jāiesniedz pieprasījums par pensijas izmaksas turpināšanu, norādot adresi ārvalstī un kredītiestādes kontu.

Ja persona, jau ir izbraukusi uz pastāvīgu dzīvesvietu ārvalstī un vēlas, lai Latvijā piešķirtā pensija tiktu izmaksāta turpmāk, tad iepriekš minētais pieprasījums jānosūta pa pastu vai jāiesniedz ar pilnvarotās personas starpniecību, tam pievienojot klāt ne agrāk kā mēnesi pirms iesniegšanas dienas sagatavotu notariālu apliecinājumu, ka pensijas saņēmējs ir dzīvs. Pieprasījumu pensijas izmaksas turpināšanai var iesniegt arī elektroniski, nosūtot to uz VSAA e-adresi vai e-pastu, parakstītu ar Latvijas drošo elektronisko parakstu (eParaksts, eParaksts mobile). Šādā gadījumā notariālais apliecinājums, ka pensijas saņēmējs ir dzīvs, nav jāpievieno.

Lai nodrošinātu pensijas izmaksu arī turpmāk, tad minētie dokumenti VSAA ir jāiesniedz katru gadu periodā no 1.oktobra līdz 15.decembrim.

Tiesības saņemt piemaksu pie pensijas persona zaudē, ja izbrauc no Latvijas uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs, izņemot Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstīs.

Ja persona izbrauc uz pastāvīgu dzīvi kādā no Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstīm, vai arī, ja VSAA rīcībā nav informāciju par personas pastāvīgo dzīvesvietu šajās valstīs, tad, lai varētu saņemt piemaksu, VSAA nodaļai ir jāsaņem informācija par dzīvesvietu no personas vai Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts kompetentās institūcijas. Lai apstiprinātu dzīvesvietu, persona var nosūtīt pa pastu vai iesniegt VSAA nodaļā dalībvalsts notāra izdotu dzīvības apliecinājumu vai atbildīgās institūcijas izsniegtu dokumentu par dzīvesvietu.

Vai strādājošs pensionārs var veikt pensijas pārrēķinu?

Strādājošiem vecuma pensijas saņēmējiem ir tiesības veikt pensijas pārrēķinu sakarā ar uzkrāto pensijas kapitālu pēc pensijas piešķiršanas vai pārrēķināšanas, pamatojoties uz tās saņēmēja iesniegumu, bet ne biežāk kā reizi gadā.
Tas nozīmē, ka pirmo pensijas pārrēķinu var veikt pēc pensijas saņēmēja izvēles - beidzoties darba attiecībām, vai arī jebkurā citā laika periodā. Tikai jāņem vērā, ka nākamo pārrēķinu var veikt (iesniegt iesniegumu) precīzi pēc 12 mēnešiem no pēdējā veiktā pārrēķina, neatkarīgi no nostrādāto mēnešu skaita.
Vecuma pensiju pārrēķina ar tā mēneša pirmo dienu, kurā pensionārs pieprasījis pārrēķināt pensiju, ja iesniegumu viņš iesniedzis līdz 15.datumam ieskaitot. Ar nākamā mēneša pirmo dienu tad, ja iesniegums iesniegts pēc 15.datuma.

Vai pienākas piemaksa pie vecuma pensijas par stāžu, ja vecuma pensiju piešķir invaliditātes pensijas vietā?

Personām, kurām invaliditātes pensijas vietā piešķir vecuma pensiju un līdz vecuma pensijas piešķiršanas dienai pie invaliditātes pensijas bija noteikta piemaksa par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim, no vecuma pensijas piešķiršanas dienas uz invaliditātes laiku piešķir attiecīgo piemaksu.

• Informācija par prognozējamo vecuma pensijas apmēru
• Pensiju 2.līmenī uzkrātā kapitāla izmantošana
• Dokumentu iesniegšana par personas darba stāžu līdz 1996.gadam
• Pensijas ES
• Starpvalstu līgumu piemērošana