Kas jādara, zaudējot darbu citā ES dalībvalstī?
Kas jānokārto, lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu?
Visu ES dalībvalstu sociālās apdrošināšanas likumos ir iestrādātas prasības, kas garantē pabalsta saņemšanu bezdarba gadījumā, kaut arī ekonomisku, vēsturisku un praktisku iemeslu dēļ katrā valstī esošās sociālās drošības shēmas ir atšķirīgas. Tā kā atšķirīgo nacionālo shēmu pastāvēšana var radīt grūtības gadījumos, kad iesaistītas divas vai vairākas dalībvalstis, ES likumdošana sociālās drošības jomā koordinē šīs nacionālās shēmas, lai dažādu valstu likumu piemērošana negatīvi neietekmētu tos cilvēkus, kas pārvietojas ES robežās. Koordinācija nozīmē to, ka dalībvalstis var brīvi izvēlēties pabalstu piešķiršanas un izmaksas kārtību, bezdarbnieka pabalsta apmēra aprēķināšanu, vienlaikus ievērojot kopējos noteikumus un principus, ko noteikusi ES likumdošana.
Tādējādi, nosakot tiesības uz Latvijas bezdarbnieka pabalstu, tiek piemēroti ne tikai Latvijas nacionālie tiesību akti, bet arī ES noteikumi par sociālā nodrošinājuma koordinēšanu - Regula Nr.883/2004 par sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinēšanu” (turpmāk – Regula Nr.883/2004) un Regula Nr.987/2009, ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai Nr.883/2004 (turpmāk – Regula Nr.987/2009).
Regulas Nr.883/2004 un Nr.987/2009 attiecas uz Eiropas Savienības dalībvalstu, EEZ valstu (Norvēģija, Lihtenšteina un Īslande) un Šveices (turpmāk tekstā - ES dalībvalstis) pilsoņiem, kā arī uz trešo valstu valstspiederīgajiem, ja vien viņi likumīgi dzīvo dalībvalsts teritorijā un nav saistīti tikai ar vienu dalībvalsti.
ES tiesību aktu noteikumi par bezdarbnieka pabalstu nodrošināšanu paredz sekojošus pamatprincipus:
- Apdrošināšanas vai nodarbinātības periodu summēšanu starp dalībvalstīm. Tas dod tiesības personai, kura ieradusies no citas dalībvalsts, sākusi strādāt un pēc kāda laika darbu zaudējusi, saņemt pabalstu Latvijā, ņemot vērā personas apdrošināšanas periodus citā dalībvalstī. Apdrošināšanas periodi tiek summēti, lai izpildītu Latvijas nosacījumus pabalsta piešķiršanai.
- Bezdarbnieka pabalsta eksportu laikā, kad tiek meklēts darbs citā dalībvalstī. Tas ļauj bezdarbniekam, kurš saņem bezdarbnieka pabalstu Latvijā, doties darba meklēšanas nolūkā uz citu dalībvalsti un periodā līdz 3 mēnešiem turpināt saņemt Latvijas piešķirto bezdarbnieka pabalstu. Trīs mēnešu periods var tikt pagarināts līdz sešiem mēnešiem, ja bezdarbnieks šo trīs mēnešu laikā nebūs atradis darbu un viņam joprojām būs saglabājušās tiesības uz Latvijas bezdarbnieka pabalstu.
- Tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu savā dzīvesvietas valstī, ja persona ir strādājusi un bijusi sociāli apdrošināta vienā dalībvalstī, bet pastāvīgi dzīvojusi citā, piemēram, pierobežas darbinieki.
Bezdarbnieka tiesības un pienākumi saskaņā ar ES noteikumiem
Apdrošināšanas periodu summēšana
Ja tiesību uz bezdarbnieka pabalstu iegūšana, paturēšana, ilgums vai atgūšana ir atkarīga no apdrošināšanas periodu izpildes, tiek ņemti vērā jebkurā citā ES dalībvalstī izpildītie apdrošināšanas periodi, tā, it kā tie būtu izpildīti saskaņā ar Latvijas tiesību aktiem. Tādējādi citā ES dalībvalstī izpildītie apdrošināšanas periodi bezdarba gadījumam, tiek ņemti vērā Latvijas tiesību aktos noteikto prasību izpildei bezdarbnieka pabalsta saņemšanai. Minētie summēšanas noteikumi tiek piemēroti tajos gadījumos, kad personai pēdējā nodarbinātība bija Latvijā. Izņēmums ir pierobežas darbinieki un citi darbinieki, kuri, strādājot citā ES dalībvalstī, pastāvīgi dzīvoja Latvijā (skatīt informāciju Tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu Latvijā, ja pēdējā nodarbinātība bija citā ES dalībvalstī).
Nepieciešamie dokumenti periodu summēšanai
Lai varētu summēt Latvijas apdrošināšanas periodus kopā ar apdrošināšanas periodiem citā ES dalībvalstī, personai nepieciešams iesniegt VSAA U1 dokumentu „Periodi, kas jāņem vērā, lai izmaksātu bezdarbnieka pabalstus”. Šo dokumentu izsniedz tās valsts kompetentā iestāde, kurā persona ir strādājusi. Tajā tiek norādīti nodarbinātības/apdrošināšanas periodi citā dalībvalstī, darba attiecību pārtraukšanas iemesls u.c. nepieciešamā informācija. Ja persona neiesniedz U1 dokumentu kopā ar iesniegumu pabalsta saņemšanai, tad VSAA to pieprasīs no attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes.
Bezdarbnieka pabalsta eksports
Bezdarbnieks, kurš jau saņem bezdarbnieka pabalstu Latvijā, vai kuram ir noteiktas tiesības šī pabalsta saņemšanai, var izlemt doties darba meklējumos uz kādu no ES dalībvalstīm un turpināt saņemt Latvijas bezdarbnieka pabalstu periodā līdz 3 mēnešiem no izbraukšanas dienas, kā arī šis periods var tikt pagarināts uz laiku līdz sešiem mēnešiem.
Lai persona, meklējot darbu citā ES dalībvalstī, varētu turpināt saņemt Latvijas bezdarbnieka pabalstu, savlaicīgi nepieciešams pieprasīt no VSAA U2 dokumentu „Bezdarbnieka pabalsta tiesību saglabāšana”. U2 dokuments apstiprina bezdarbnieka tiesības uz Latvijas bezdarbnieka pabalstu, meklējot darbu citā dalībvalstī (skatīt informāciju Pienākumi dalībvalstī, kurā tiek meklēts darbs).
Nosacījumi U2 dokumenta saņemšanai
- personai ir jābūt reģistrētai Nodarbinātības valsts aģentūrā (turpmāk – NVA) kā bezdarbniekam un vismaz četras nedēļas pirms izbraukšanas no Latvijas. Atsevišķos gadījumos šis periods var tikt saīsināts. Šis periods var tikt saīsināts, piemēram, ja persona, kura atbilst visiem pārējiem nosacījumiem, dodas līdzi laulātajam, kas sācis strādāt citā dalībvalstī;
- personai līdz izbraukšanas brīdim ir jābūt noteiktām tiesībām uz Latvijas bezdarbnieka pabalstu;
- personai ir jādodas uz citu ES dalībvalsti tikai darba meklējuma nolūkos. Persona, kura dodas uz ārzemēm citu motīvu vadīta, neatbilst šim nosacījumam un nevar pretendēt uz bezdarbnieka pabalsta eksportu.
Pienākumi dalībvalstī, kurā tiek meklēts darbs
Lai turpinātu saņemt Latvijas bezdarbnieka pabalstu, meklējot darbu citā dalībvalstī, bezdarbniekam:
- 7 dienu laikā pēc izbraukšanas no Latvijas jāreģistrējas tās dalībvalsts nodarbinātības dienestā, kurā tiek meklēts darbs. Reģistrējoties dalībvalsts nodarbinātības dienestā, jāuzrāda VSAA izdotais U2 dokuments. U2 dokumentā tiek norādīts: bezdarbnieka izbraukšanas datums; termiņš, kurā bezdarbniekam jāreģistrējas kā darba meklētājam tajā dalībvalstī, kurā tiek meklēts darbs; periods, kura laikā personai saglabājas tiesības uz bezdarbnieka pabalstu, kā arī apstākļi, kas var ietekmēt tiesības uz pabalstu;
- jāpilda nepieciešamie darba meklētāja pienākumi saskaņā ar tās dalībvalsts noteikto kārtību, kurā tiek meklēts darbs.
Nosacījumi U2 dokumenta pagarināšanai uz laiku līdz 6 mēnešiem
Ja trīs mēnešu laikā persona attiecīgajā dalībvalstī nebūs atradusi darbu un viņai būs saglabājušās tiesības uz Latvijas bezdarbnieka pabalstu, tad bezdarbnieka pabalsta eksporta periods var tikt pagarināts uz laiku līdz sešiem mēnešiem, ja persona:
- ir reģistrējusies tās dalībvalsts nodarbinātības dienestā, kurā tiek meklēts darbs (7 dienu laikā no izbraukšanas dienas)
- ir pildījusi darba meklētāja pienākumus saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem, kurā tiek meklēts darbs
Lai saņemtu U2 dokumentu, personai ir jāaizpilda iesniegums „Iesniegums U2 dokumenta „Tiesību uz bezdarbnieka pabalstu saglabāšana” saņemšanai”. Saskaņā ar šo iesniegumu U2 dokuments tiek izsniegts uz laiku līdz trīs mēnešiem.
Lai pagarinātu bezdarbnieka pabalsta saņemšanas periodu līdz 6 mēnešiem, personai VSAA jāiesniedz/jānosūta iesniegums „Iesniegums U2 dokumenta „Tiesību uz bezdarbnieka pabalstu saglabāšana” saņemšanai – tiesību uz bezdarbnieka pabalstu pagarināšanai”.
Iesniegums U2 dokumenta saņemšanai (uz laiku līdz 3 mēnešiem) ir jāiesniedz ne vēlāk kā 14 darba dienas pirms izbraukšanas no Latvijas.
Savukārt iesniegums tiesību uz bezdarbnieka pabalstu pagarināšanai līdz sešiem mēnešiem, jāiesniedz/jānosūta vismaz 21 dienu pirms trīs mēnešu perioda beigu datuma.
Iesniegumu veidlapas ir pieejamas VSAA mājas lapas www.vsaa.gov.lv sadaļā „Pakalpojumi” > ,,Iesniegumu veidlapas” > „Eiropas Savienības un starpvalstu līgumu pakalpojumiem” > Pakalpojumiem Eiropas Savienībā
Iesniegumu U2 dokumenta saņemšanai var iesniegt:
- aizpildot e-iesniegumu portālā Latvija.gov.lv ;
- elektroniski, parakstot iesniegumu ar drošu elektronisko parakstu, kas satur laika zīmogu;
- nosūtot pa pastu VSAA Starptautisko pakalpojumu nodaļai;
- klātienē jebkurā VSAA klientu apkalpošanas centrā.
VSAA Starptautisko pakalpojumu nodaļa izsniegs U2 dokumentu ne ātrāk kā 7 dienas pirms izbraukšanas datuma, ko persona norādījusi savā iesniegumā. Savukārt U2 dokuments par bezdarbnieka pabalsta saņemšanas termiņa pagarināšanu līdz 6 mēnešiem, tiks nosūtīts uz iesniegumā norādīto adresi.
Bezdarbnieka pabalsta izmaksa, meklējot darbu citā ES dalībvalstī
Bezdarbnieka pabalsta eksporta gadījumā pabalstu turpina izmaksāt VSAA, pēc tam, kad ir saņemta informācija no attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes par bezdarbnieka reģistrēšanos šīs valsts nodarbinātības dienestā un visu ar darba meklēšanu saistīto pienākumu pildīšanu.
! U2 dokuments pats par sevi nerada tiesības meklēt darbu citā ES dalībvalstī. Līdz ar to bezdarbniekam, pirms došanās darba meklējumos uz kādu citu ES dalībvalsti, ieteicams sazināties ar attiecīgās valsts kompetento iestādi un noskaidrot, kādas šajā valstī ir prasības darba meklētāja statusa iegūšanai, kādas ir darba meklētāja tiesības un pienākumi, kā arī kādas ir vispārējās darba ņēmēja kvalifikācijas prasības. Kompetento iestāžu adreses ir pieejamas VSAA mājas lapas www.vsaa.gov.lv sadaļā „Pakalpojumi” > „Pakalpojumi Eiropas Savienībā” > „Pakalpojumu koordinēšana Eiropas Savienībā” > „ES dalībvalstu institūcijas”. Kā arī informāciju par noteikumiem, ko piemēro dalībvalstis, var meklēt EURES portālā
Atgriešanās Latvijā
Gadījumā, ja persona nav atradusi darbu citā ES dalībvalstī trīs vai sešu mēnešu laikā pēc izbraukšanas no Latvijas, bet tai saskaņā ar Latvijas tiesību aktiem ir tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu ilgāku periodu, tad persona var turpināt saņemt bezdarbnieka pabalstu Latvijā ar noteikumu, ja tā ir atgriezusies Latvijā pirms noteiktā trīs vai sešu mēnešu perioda (saskaņā ar U2 dokumentā norādīto).
Bezdarbniekam atkārtoti izbraucot uz citu dalībvalsti darba meklējumos, nav tiesības saņemt Latvijas bezdarbnieka pabalstu. Lai atkārtoti izbrauktu darba meklējumos uz citu dalībvalsti un saņemtu Latvijas bezdarbnieka pabalstu, personai atbilstoši nacionālajiem tiesību aktiem jānostrādā noteiktais periods, kas nepieciešams, lai personai būtu tiesības saņemt pabalstu un jāiegūst no jauna bezdarbnieka statuss.
Tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu Latvijā, ja pēdējā nodarbinātība bija citā ES dalībvalstī
Saskaņā ar Regulas Nr.883/2004 noteikumiem bezdarbnieka pabalsts ir jāpieprasa tajā dalībvalstī, kurā persona bija nodarbināta un apdrošināta pirms darba zaudēšanas, proti, pēdējās nodarbinātības valstī.
Ja persona bija nodarbināta citā ES dalībvalstī, tad tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu Latvijā, viņai būs tikai atsevišķos gadījumos, ja persona savas pēdējās nodarbinātības laikā citā dalībvalstī, ir pastāvīgi dzīvojusi Latvijā. Noteicošais faktors bezdarbnieka pabalsta saņemšanai dzīvesvietas dalībvalstī ir tas, ka attiecīgā persona savas pēdējās nodarbinātības laikā ir dzīvojusi nevis dalībvalstī, kuras tiesību akti uz viņu ir attiecināmi, bet dalībvalstī, kurā tiek pieprasīts bezdarbnieka pabalsts.
Pierobežas darbinieki
Pierobežas darbinieks – ir katra persona, kas veic darbību nodarbinātas vai pašnodarbinātas personas statusā kādā dalībvalstī, kurā parasti atgriežas katru dienu vai vismaz vienreiz nedēļā.
Pierobežas darbinieki, kuru pastāvīgā dzīvesvieta, strādājot citā ES dalībvalstī, ir Latvijā, bezdarba gadījumā saņem bezdarbnieka pabalstu no Latvijas arī tad, ja pēdējā nodarbinātība nav bijusi Latvijā.
Tas neattiecas uz personām, kas bijušas pašnodarbinātas. Tā kā Latvijā nepastāv pašnodarbinātu personu apdrošināšana bezdarba riskam, tad pašnodarbinātiem pierobežas darbiniekiem bezdarbnieka pabalsts ir jāpieprasa tajā dalībvalstī, kurā tika veikta pēdējā darbība pašnodarbinātas personas statusā un kurā persona bija apdrošināta bezdarba riskam. Vairāk informāciju skatīt Bezdarbnieka pabalsta nodrošināšana pašnodarbinātiem pierobežas darbiniekiem.
Citas darbinieku kategorijas, kuru pastāvīgā dzīvesvieta, strādājot citā ES dalībvalstī, bija Latvijā
Darbinieks, kura dzīvesvieta, strādājot citā dalībvalstī, tiek saglabāta Latvijā, bezdarba gadījumā var saņem bezdarbnieka pabalstu no Latvijas, ja viņš atbilst visiem ES noteikumiem par dzīvesvietas saglabāšanu. ES tiesību akti nosaka, ka dzīvesvietas noteikšanai tiek ņemti vērā tādi faktori, kā:
- uzturēšanās ilgums un nepārtrauktība attiecīgo dalībvalstu teritorijā;
- veiktās darbības būtība, stabilitāte un jebkura darba līguma ilgums;
- ģimenes stāvoklis un ģimenes saites;
- nealgotu darbību veikšana;
- mājokļa situācija, jo īpaši tas, cik tā ir pastāvīga;
- dalībvalsts, kurā personu uzskata par dzīvojošu nodokļu piemērošanai.
Tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu savas dzīvesvietas valstī ir šādām darbinieku kategorijām: jūrniekiem; personām, kuras parasti darbojas divās vai vairāk dalībvalstīs; personām, uz kurām attiecas regulas Nr.883/2004 16.pantā norādītā vienošanās, ja tie savas pēdējās nodarbinātības laikā dzīvojuši dalībvalstī, kas nav kompetentā valsts. Savukārt, tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu citām darbinieku kategorijām, būs tikai pēc ļoti rūpīgas visu apstākļu izvērtēšanas.
Bezdarbnieks, kas savas pēdējās nodarbinātības laikā citā dalībvalstī ir dzīvojis Latvijā (tai skaitā pierobežas darbinieks), reģistrējas kā bezdarbnieks NVA. Papildus bezdarbnieks var reģistrēties kā darba meklētājs arī pēdējās nodarbinātības valstī. Šajā gadījumā bezdarbniekam ir jāievēro gan Latvijas tiesību aktos, gan citas dalībvalsts (pēdējās nodarbinātības valsts) tiesību aktos noteiktie pienākumi un saistības. Par reģistrēšanos arī pēdējās nodarbinātības dalībvalstī, bezdarbniekam jāinformē VSAA un NVA.
Personām, kurām pēdējā nodarbinātība ir citā dalībvalstī, bet bezdarbnieka pabalstu pieprasa dzīvesvietas valstī, tai skaitā pierobežas darbiniekiem, papildus iesniegumam bezdarbnieka pabalsta piešķiršanai, ir jāaizpilda Anketa „Par pastāvīgās dzīvesvietas noteikšanu nodarbinātības laikā citā ES/EEZ valstī”.
Bezdarbnieka pabalsta aprēķināšana
Ja personai pēdējā nodarbinātība bija Latvijā, tad bezdarbnieka pabalsts tiek aprēķināts tikai no Latvijā gūtajiem ienākumiem, saskaņā ar Latvijas tiesību aktos noteikto. Tas attiecas arī uz situāciju, kad personai pēdējā nodarbinātība bija Latvijā, bet pirms tam viņa bija strādājusi citā dalībvalstī un citas dalībvalsts apdrošināšanas periodi ir ņemti vērā tiesību noteikšanai uz Latvijas bezdarbnieka pabalstu un ieskaitīti apdrošināšanas stāžā (periodu summēšana). Proti, tiek summēti tikai apdrošināšanas periodi, nevis ienākumi.
Aprēķinot bezdarbnieka pabalstu pierobežas darbiniekiem un citiem darbiniekiem, kuru dzīvesvieta nodarbinātības laikā citā dalībvalstī bija Latvijā, tiek ņemti vērā arī tie ienākumi, kas gūti pēdējās nodarbinātības dalībvalstī.
Bezdarbnieka pabalsta nodrošināšana pašnodarbinātiem pierobežas darbiniekiem
Pašnodarbinātam pierobežas darbiniekam, kura dzīvesvietas ir Latvijā, ir jāreģistrējas kā bezdarbniekam un jāpieprasa bezdarbnieka pabalsts tajā ES dalībvalstī, kurā viņš veica savu pēdējo darbību kā pašnodarbināta persona un bija apdrošināts bezdarba gadījumam. Papildus bezdarbnieks var reģistrēties arī Latvijas nodarbinātības dienestā - NVA un meklēt darbu Latvijā, informējot par to tās dalībvalsts iestādi, kura nodrošina bezdarbnieka pabalstu.
Ja šāds bezdarbnieks nevēlas palikt pieejams tās dalībvalsts nodarbinātības dienestiem, kurā viņš veica savu pēdējo darbību, bet vēlas meklēt darbu savas dzīvesvietas valstī, proti, Latvijā, tad viņš var izmantot bezdarbnieka pabalsta eksporta nosacījumus. Šādā gadījumā bezdarbniekam jāvēršas tās dalībvalsts kompetentajā iestādē, kas ir atbildīga par bezdarbnieka pabalsta nodrošināšanu, un jālūdz izsniegt U2 dokumentu. Attiecībā uz šādiem bezdarbniekiem netiek piemērots nosacījums, ka bezdarbniekam pirms aizbraukšanas jābūt reģistrētam kompetentās dalībvalsts nodarbinātības dienestā kā darba meklētājam vismaz četras nedēļas kopš palikšanas bez darba, kā arī šādiem bezdarbniekiem bezdarbnieka pabalsta eksporta periods var tikt pagarināts uz visu periodu, kurā bezdarbniekam ir tiesības uz kompetentās dalībvalsts piešķirto bezdarbnieka pabalstu. Bezdarbnieka pabalsta eksporta gadījumā bezdarbniekam 7 dienu laikā no izbraukšanas dienas jāreģistrējas NVA un jāpilda visi darba meklētāja pienākumi saskaņā ar Latvijas tiesību aktos noteikto. Bezdarbnieka pabalsta izmaksu nodrošinās tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kura piešķīra bezdarbnieka pabalstu.
Atcerieties!
1) Bezdarbnieka pabalsts jāpieprasa tajā ES dalībvalstī, kurā Jūs pēdējo reizi bijāt nodarbināts (izņēmums pierobežas darbinieki un personas, kuras nodarbinātības laikā citā ES dalībvalstī, pastāvīgi dzīvoja Latvijā. Skat. informāciju Tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu Latvijā, ja pēdējā nodarbinātība bija citā ES dalībvalstī)
2) Ja pēc bezdarbnieka pabalsta piešķiršanas citā ES dalībvalstī, Jūs vēlaties atgriezties Latvijā un meklēt darbu šeit, Jūs varat kompetentajai iestādei, kura piešķīrusi pabalstu, pieprasīt U2 dokumentu un turpināt saņemt šīs valsts piešķirto pabalstu līdz 3 vai 6 mēnešiem, ievērojot visus augstāk minētos nosacījumus (skat. informāciju Bezdarbnieka pabalsta eksports).
3) Pēc darba attiecību pārtraukšanas citā ES dalībvalstī, Jums šīs dalībvalsts kompetentajai iestādei jāpieprasa U1 dokuments, kurā būs norādīti Jūsu nodarbinātības un apdrošināšanas periodi šajā valstī.
4) Ja Jūs esat bijis nodarbināts citā ES dalībvalstī, tad pieprasot bezdarbnieka pabalstu Latvijā, Jums jāiesniedz:
- iesniegums bezdarbnieka pabalsta piešķiršanai, norādot nodarbinātības valsti un darba devēja nosaukumu un adresi, nodarbinātības sākuma un beigu datumu, apdrošināšanas numuru nodarbinātības valstī.
- U1 dokumentu.
- Ja Jūs neesat pēdējās nodarbinātības valstī pieprasījis U1 dokumentu, kas apliecina Jūsu apdrošināšanas stāžu šajā valstī, tad Jums ir jāiesniedz nodarbinātību attiecīgajā dalībvalstī apliecinoši dokumenti (izziņas, darba līgumu kopijas, pēdējās nodokļa aprēķina paziņojuma kopijas (P60 – ja ir bijusi nodarbinātība Īrijā vai Apvienotajā Karalistē), ienākumu izziņas no iepriekšējā darba devēja (P45 – ja ir bijusi nodarbinātība Īrijā vai Apvienotajā Karalistē), vai jebkuri citi dokumenti, kas apliecina Jūsu nodarbinātību citā ES dalībvalstī). Ja ir bijusi nodarbināta Norvēģijā, jāiesniedz Norvēģijas darba devēja aizpildīta anketa „BEKREFTELSE PÄ ANSETTELSESFORHOLD” un personas aizpildīta anketa „Application for certificate PDU1-for coordination of earned right to unemployment benefits”.
- anketa „Par pastāvīgās dzīvesvietas noteikšanu nodarbinātības laikā citā ES/EEZ valstī”.
Nodarbinātību citā ES dalībvalstī apliecinoši dokumenti ir jāiesniedz arī tajā gadījumā, ja Jums pēdējā nodarbinātība ir bijusi Latvijā, bet pirms tam esat strādājis un Jums ir uzkrāts apdrošināšanas stāžs citā ES dalībvalstī (apdrošināšanas periodu summēšanai).
Iesniegumu un anketu veidlapas ir pieejamas VSAA mājas lapā www.vsaa.gov.lv